Atsaucoties uz senu ierakstu formyself.lv, beidzot pārņemu stafeti…
Sen senos laikos, kad vēl TV kastei nebija pults man vecāki nopirka plastiku. Plastika ir tāda mīcāma masa, kas līdzīga plastilīnam, bet tai piemīt priekšrocība – to var padarīt cietu. Padarīt cietu var dažādos veidos… Es zinu 2vus:
1) Liekam cepeškrāsnī un karsējam dažas minūtes (šis man liekas humānāks variants);
2) Metam iekšā verdošā ūdenī.
Novirzījos no tēmas 
Vecāki nopirka plastiku, bet es būvēju tādu kā pilsētas maketu no materiāliem, kas bija atrodami pa rokai. Ja ir pilsēta, ielas un mašīnas, tad nepieciešami arī cilvēki. Un lūk, dienu pa dienai veidoju no plastikas dažādus cilvēciņus gan ugunsdzēsējus, policistus, bandītus, disney varoņus, turtlesus, motopeles no marsa, principā visu, ko varēja sagrābstīt tā brīža prātiņš.
Atceros, ka ar saviem veidojumiem piedalījos mākslas izstādē, kurā dalību ņēma arī Jānis Anmanis. Pateicoties Laurai, šie “mazie draudziņi” ir beidzot gandrīz visi sabildēti:
Līdzīgi ieraksti:
Mākslinieks