Mēroju ceļu pār Salu tiltu, ieraugu reklāmu:
Un nodomāju – pilnīgi klauni…
Un neviļus atcerējos divas anekdotes:
Cirks. Klaunu priekšnesums. Pēkšņi no tribīnēm balss:
- Klauni ir pid***si, viņiem lūpas krāsotas!
Priekšnesumi turpinās. Akrobāti. Atkal balss no tribīnēm:
- Akrobāti ir pid***si, viņiem apspīlēti kostīmi!
Akrobāti beidz priekšnesumu, iziet konferensē un saka:
- Tagad Jūs redzēsiet nāves numuru – kritienu no cirka kupola uz betona plāksnēm bez drošības stiprinājumiem.
Nodziest gaisma, klusums, pēkšņi no tribīnēm balss:
- Pid***si, uz kurienu Jūs mani velkat!!??!!
Pie psihologa atnāk kāds cilvēks un stāsta:
- Dakter, mani šai dzīvē nekas nespēj iepriecināt. Esmu vientuļš, man ir tik skumīgi…
- Vai esat mēģinājis aziiet uz kino vai kafejnīcu, parunāties ar cilvēkiem?
- Jā, dakter, tikai man nav draugu, un vienam uz kino kaut kā negribas…
- Tad es jums ieteiktu aiziet uz cirku. Tur strādā klauns un visus smīdina. Neviens vēl nav varējis noturēties nepasmaidījis! Varu galvot, ka tur jums kļūs jautrāk ap sirdi!
- Dakter, es jau esmu tas klauns…
Un tad pēkšņi Salu tilts jau bija man aiz muguras 
Līdzīgi ieraksti:
